Ekskursijas

LATGALES PODNIEKU DIENAS 2025. Podnieks Aivars Ušpelis un gleznotāja Vēsma Ušpele. Lūznavas muiža un parks. Rāznas pils. Zosnas muižas kungu māja. Mākoņkalns (Padebešu kalns). Volkenbergas pilsdrupas.

Sākums: 26.04.2025 7:30
Beigas: 26.04.2025 ~22:00
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā:

7:30 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pie Zinātņu akadēmijas.

 

Brauciens pa Tīnūžu šoseju

 

Kafijas pauze Liepkalnos

Podnieks Aivars Ušpelis un gleznotāja Vēsma Ušpele.

Kolorīta lauku sētā “Malny Vylky” var redzēt keramikas veidošanu no virpošanas līdz apdedzināšanai malkas ceplī.  Darbnīcas apmeklētājus gaida:

senlietu kolekcijas apskate;

saimnieces gleznotājas Vēšmas Ušpeles gleznas;

podnieku darbu ekspozīcijas apskate;

darbu iegāde.

Aivars Ušpelis savā darbībā lielu uzmanību pievērš tradicionālo māla apstrādes paņēmienu pētīšanai un saglabāšanai, izmanto cilvēkam un videi nekaitīgu tehnoloģiju un cenšas celt amatniecības prestižu, organizējot izstādes, kā arī īstenojot dažādus projektus. Vēsma Ušpele Vēsma ir profesionāla gleznotāja, kas studējusi gleznošanu Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Vēsmu dēvē par gleznotāju ar ugunīgu raksturu, kuras vērienīgie darbi trāpīgi raksturo arī viņu pašu: tie ir koši un krāsaini. Tagad ir atrasts veiksmīgs sadarbības modelis – Vēsma palīdz Aivaram veidot podus un apstrādā tos, bet Aivars dažreiz paņem rokās gleznotāja otu. Vēsma pārsvarā podniecības traukus veido pirmsripas tehnoloģijā.

Jāpiebilst, ka Vēsma ir arī Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” māla statuešu autore jau kopš pirmās balvas pasniegšanas reizes 2009.gadā. Kopā ar Aivaru viņa no māla veido statueti – cilvēka bērnu Boņuku ar viņa mazo draugu suņuku Žiku.

(Apmeklējuma cena: 3 EUR)

LATGALES PODNIEKU DIENAS 2025.atvēršanas pasākums.

Pusdienas Lūznavas muižā.

(Pusdienas divās kārtās – ap 11 EUR)

Lūznavas muiža un parks.

Lūznavas muiža ir Latgales jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai, ir piedzīvojusi vēsturiskās pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, atkal skolu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, bet 2015. gadā atdzimusi no jauna, lai iedvesmotu un kļūtu par īsto vietu, kur mīt MŪZA. Apkārt muižai ir skaists dārzs ar lielu koku un krūmu dažādību. 2015. gadā ir noslēdzās vērienīgs projekts „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, kuru īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Paredzēts, ka nākotnē Lūznavas muiža varētu attīstīties kā starptautisks vides izglītības un mākslas centrs, dažādu nometņu, semināru, mākslas plenēru rīkošanas vieta.

Lūznavas muižā mākslinieka Māra Čačkas izstāde PIEZĪMES.

(Ekskursija ar vietējo gidu un ieejas biļete 5,00 EUR pieaug. vai 4,00 EUR pensionāriem)

 

Rehabilitācijas centrs "Rāzna". Par sanatorijas atrašanās vietu tika izraudzīta Latgales augstiene un Rāznas ezera krasti. Rāznas sanatorijas sākums meklējams pirms pirmā pasaules kara. 1909.gadā inženieris Kerbedžs licis pamatus tagadējai Rāznas pilij – sanatorijai, tā sauktajā Zosnas foļvarkā, Sauču kalniņā. Tagadējo Rāznas pili pēc viesnīcas tipa parauga, kura bijusi domāta kā atpūtas vieta mazturīgiem mākslas akadēmijas jaunajiem māksliniekiem. Mikalojs Konstantīns Čurļonis (1875–1911) bija lietuviešu gleznotājs un komponists. Ir viņam arī saistība ar Latviju. Pie muižniekiem Kerbedziem, to īpašumos Riebiņos un Lūznavā 20. gadsimta sākumā ciemojās un guva iedvesmu daudzi ievērojami tā laika gleznotāji, mūziķi un literāti, starp tiem arī M. K.Čurļonis.

 

Tepat Lūznavas pagastā, starp Zosnas un Rāznas ezeriem, atrodas valsts nozīmes kultūrvēsturisks objekts Zosnas muiža. Zosnas muiža atrodas vien 6 km attālumā no Lūznavas muižas, tādēļ Lūznavas muižas komanda
apņēmusies izzināt arī Zosnas muižas stāstus un apzināt kultūrvēsturisko vērtību. Zosnas muižas kompleksa apbūve aizsākās 1820. gadā, ar tā dēvēto “kučiera nama” celtniecību, vēlāk 1870. gadā tika uzbūvēta muižas kungu māja un 1880. gadā celts pārvaldnieka nams. Kungu māja celta historisma stilā un pieder pie Latgalē retajām koka pildrežģu konstrukciju tipa ēkām.

Šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses.

 

Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 metrus augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā.
Mūsdienās pils sabrukusi, saglabājušies tikai lielās mūra sienas fragmenti un sakritusī apakšzemes eja. Uz pilsdrupām kalna virsotnē ved kāpnes, pa kurām pastaigājoties atradīsi vairākus informācijas stendus. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Rāznas un mazo Ubogovas ezeru. Kalna pakājē atklāta piemiņas plāksne par godu Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa apmeklējumam 1938. gadā viņa Latgales vizītes laikā.

 

Atgriešanās Rīgā ap 22:00

 

Ekskursijas cena: 43 EUR

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids

Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ēšanas maksas u.c. izmaksas

 

Maršrutu sagatavoja un vada gide Inita

Pieteikšanās ekskursijai pa tālruni 29257464 vai info@jaunirakursi.lv